Primārās galvassāpes

Migrēna

Migrēna ir viena no izplatītākajām primārajām galvassāpēm. Tā ir saslimšana, kurai raksturīgas mokoši stipras galvassāpju lēkmes, kuras bieži nereaģē uz parastiem pretsāpju līdzekļiem un kuras ilgst vidēji no 4 līdz pat 72 stundām. Migrēnas lēkmes var piemeklēt jebkuru - biežāk sievietes un jauniešus. No migrēnas cieš vidēji 13% visas pasaules iedzīvotājiem, tāpat ar migrēnu slimo arī 4-12% bērnu.

Migrēnas lēkmes laikā izšķir četras fāzes: priekšvēstneši, aura, galvassāpes un atlieku parādības.Galvas sapes, migrena. Migrenascentrs.lv

Priekšvēstneši parasti parādās dažas stundas vai dienas pirms galvassāpēm, tie var izpausties kā garastāvokļa izmaiņas, miegainība, sirdsklauves, depresija vai citas izpausmes. Nākamo fāzi jeb auru piedzīvo viena trešdaļa migrēnas slimnieku. Aurai raksturīgas savdabīgas sajūtas no 2 līdz 60 minūtēm pirms migrēnas kā, piemēram, redzes, jušanas vai runas traucējumi.

Galvassāpju fāzē cilvēki izjūt parasti sekojošus simptomus:

  • sāpes ilgst vairākas stundas, bet dažkārt pat vairākas dienas,
  • sāpes var būt vienā vai abās galvas pusēs (visbiežāk deniņu un pieres rajonā),
  • sāpes mēdz pastiprināties un kļūt pulsējošas,
  • gaisma, skaņa vai smarža rada diskomforta sajūtu,
  • mēdz būt grūti veikt fiziskas darbības,
  • sevišķi stipras galvassāpes var izraisīt nelabu dūšu vai vemšanu.

Saspringuma galvassāpes  

Saspringuma jeb tenzijas galvassāpes ir vienas no visbiežāk sastopamajiem primāro galvassāpju veidiem. Šo galvassāpju mehānisms nav līdz galam noskaidrots, uzskata, ka tas ir multifaktoriāls 

Pārlieku liela spriedze, stress un nogurums ir galvenie izraisītāji saspringuma galvassāpēm. Tās veicina ne tikai emocionālie, bet arī fiziskie faktori – redzes pārpūle, nepareiza stāja, ilgstoša sēdēšana pie datora. Tās var būt saistītas ar galvai pieguļošo muskuļu sasprindzinājumu. 

Galvassāpes ir spiedošas, trulas, vieglas vai vidējas intensitātes, parasti abpusējas. Reizēm pacienti galvassāpes raksturo kā "spiedošu stīpu ap galvu". Ilgums var būt no 30 minūtēm līdz 7 dienām.

Atšķirībā no migrēnas saspringuma galvassāpes nepastiprinās pie fiziskas slodzes,  nav vemšana vai nelaba dūša, reti ir nepatika pret trokšņiem un spilgtu gaismu, kā rezultātā pacienti retāk ir spiesti pārtraukt uzsākto darbu vai aktivitāti. Līdzīgi kā citu primāru galvassāpju gadījumā, vispusīgi izmeklējot, neatrod iemeslu galvassāpēm. 

Saspringuma galvassāpes atkarībā no biežuma var būt retas epizodiskas, biežas epizodiskas vai hroniskas. Par hroniskām saspringuma galvassāpes sauc, ja tās ir vairāk kā 15 dienas mēnesī vismaz 3 mēnešu periodā. Saspringuma galvassāpju gadījumā efektīvi ir parastie bezrecepšu pretsāpju un pretiekaisuma līdzekļi, tomēr, pieaugot galvassāpju biežumam, pretsāpju līdzekļu efekts samazinās un palielinās nekontrolēta pretsāpju medikamentu lietošana. Tas, savukārt, palielina risku, ka var attīstīties medikamentu atkarīgas galvassāpes, kas radušās medikamentu pārmērīgas lietošanas vai atcelšanas dēļ. 

Saspringuma galvassāpju ārstēšanā liela loma ir nemedikamentozai terapijai - regulāras fiziskās aktivitātes, fizioterapija, dažādi relaksācijas treniņi, psihoterapija, īpaši kognitīvi biheiviorālā terapija (KBT). Hronisku saspringuma tipa galvassāpju gadījumā ārsts var ieteikt profilaktiskās medikamentozās terapijas kursu.

Vairāk par migrēnu

Pēdējā migrēnas fāze ir atlieku parādības, kas parādās pēc migrēnas lēkmes, vidēji ilgst vienu stundu un izpaužas kā vājums, paaugstināta uzbudināmība un jutīgums, miegainība vai apātija un koncentrēšanās spēju samazināšanās.

Savukārt bērni var piedzīvot migrēnas lēkmes, kas ir līdzīgas pieaugušo, taču tās mēdz būt īsākas un ietekmēt biežāk kuņģa un zarnu darbību, radot diskomforta sajūtu, nelabu dūšu vai caureju. Dažreiz bērni šīs sajūtas izjūt bez galvassāpju klātbūtnes, kas padara diagnostiku vēl grūtāku.

Turpretim stipru galvassāpju esamība 15 dienas mēnesī, no kurām vismaz 8 ir migrēnas lēkmes, vismaz 3 mēnešus gadā, tiek dēvētas par hronisku migrēnu. Hroniskas migrēnas gadījumā ir nepieciešama nopietna medicīniska palīdzība.

Migrēnas cēloņi un provocējošie faktori

Izpratne par migrēnas būtību gadu garumā ir ievērojami mainījusies, noskaidrojot, ka migrēna ir slimība, kas saistīta ar daudziem fizioloģiskiem aspektiem, tai skaitā centrālo nervu sistēmu, neirotransmiteriem un citiem ķīmiskiem savienojumiem smadzenēs. Tiek uzskatīts, ka migrēna ir neirovaskulāra saslimšana, kuras laikā cieš gan asinsvadu, gan nervu sistēma.

Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, atklāts, ka migrēnas lēkmju laikā noteiktos smadzeņu apgabalos palielinās aktivitāte. Tāpat noskaidrots, ka cilvēkiem, kuriem migrēnas lēkmes ir biežas, novērota smadzeņu pelēkās vielas samazināšanās tajās smadzeņu daļās, kas atbildīgas par sāpēm.

Viens no neatbildētajiem jautājumiem joprojām ir: vai smadzeņu pelēkā viela sāpju apgabalos samazinās tieši biežo migrēnas lēkmju dēļ vai arī pie vainas ir lielās zāļu devas, kuras pacienti lieto?

Lai arī pētījumi par migrēnas izcelsmi intensīvi turpinās, vēl aizvien nav noskaidrots konkrēts cēlonis, kas atbildīgs par šīs slimības rašanos. Taču ir vairāki būtiski un pamatoti pieņēmumi (teorijas / hipotēzes?):

Pārmantota vairāku gēnu kombinācija

Pastāv samērā liela iespēja pārmantot migrēnu. Pētījumi liecina, ka ir ģimenes, kurām ir konkrētu gēnu kombinācija, kas izraisa migrēnas lēkmes, taču migrēnas mantošana var atšķirties no paaudzes paaudzē. Gēni, kas izraisa retas migrēnas formas, ir identificēti, savukārt gēni, kas atbildīgi par izplatītām migrēnas formām, vēl nav atklāti.

Izmainīti nervu impulsi

Galvenie par galvassāpēm atbildīgie nervi ir trīszaru nervs un pakauša nervs. Trīszara nerva pirmā zara atzars aiziet uz pieri un uzacu rajonu. No zara, kas virzās uz augšžokli un apakšžokli, mazs atzars aiziet uz deniņiem. Galvas aizmugurējā daļā sāpju sajūtas saistītas ar pakauša nerviem. Galvas aizmugurējā daļā sāpju sajūtas saistītas ar pakauša nerviem. Šīs arī ir tās vietas, kur lokalizējas galvassāpes. Un tiek pētīts, kādā veidā, iesaistoties šiem nervu atzariem, process, kas norisinās smadzeņu vielā, izsauc sāpes galvā. Iespējams, ka, ārstējot galvassāpes, jāstimulē tieši trīszaru nerva atzarus.

Dzīves režīms

Nenoliedzamas migrēnas cēloņsakarības ir atrodamas cilvēku izvēlētajā vai radītajā dzīves režīmā. Migrēnas progresivitāte vai pat rašanās ir saistīta ar mūsu prātu, emocijām un vispārējo mijiedarbību ar apkārtējo vidi. Cilvēki, kuri cieš no migrēnas, ir emocionālāki, jutīgāki pret kairinājumiem, stresu, atkarību izraisošām vielām un miega režīma izmaiņām; viņu smadzenēs elektriskās aktivitātes norisinās mazliet citādāk.

Pastāv arī vairāki bieži novēroti trigeri jeb migrēnas lēkmju provocējošie faktori, kurus būtu vēlams individuāli izvērtēt, lai mazinātu migrēnas lēkmju rašanos vai to intensitāti:Migrenas lekmes faktori. Migrenascentrs.lv

  • stress,
  • nepilnvērtīgs uzturs vai retas/iztrūkstošas ēdienreizes,
  • specifiski pārtikas produkti (biežāk tādi, kas satur kofeīnu, tiramīnu, alkoholu, mononātrija glutamātu),
  • neveselīgs miega režīms (par daudz vai par maz miega, izjaukts miega režīms, piemēram, darba maiņu grafika dēļ),
  • hormonālie faktori (mēnešreizes, kontracepcijas tabletes, hormonu aizvietojošā terapija, menopauze),
  • pārmērīga piepūle: gan fiziskā, gan garīgā,
  • pārmērīgu emociju uzplūdumi (piemēram, dusmu lēkmes vai skumjas),
  • apkārtējie apstākļi (skaļi trokšņi, spilgtas/mirgojošas gaismas, stipras smaržas, smacīgs gaiss u.tml.),
  • laika apstākļu izmaiņas.

Tomēr būtiska nozīme ir tam, kā cilvēks uztver un sadzīvo ar savu slimību. Vairumā gadījumu migrēna cilvēku pavada visu mūžu, taču ar pareizi piemeklētu režīmu, ko izstrādā sadarbībā ar speciālistiem un tā ievērošanu, migrēnas var padarīt ievērojami retākas vai mazāk intensīvas.  

 .